Agrāk katra muiža un piederošie tai cilvēki obligāti ietilpa kādā no draudzēm. Bet katras konkrētas draudzes garīdzniekam bija pienākums rakstīt baznīcu grāmatās ziņas par visiem ļaudīm, kas piederēja draudzei. Līdz ar to baznīcu grāmatas bieži vien glāba vienīgo palikušo informāciju par tā laika cilvēkiem un viņu dzīvēm.

Tāpat no šīm grāmatām mēs varam uzzināt kādi vārdi cilvēkiem agrāk ir bijuši populāri, cik lielas bija ģimenes, kad ir radušās konkrētas mājas vai kapsētas, informāciju par mājām un muižām, kuru šodien vairs nav, un daudz ko citu.

Bet galvenokārt baznīcu grāmatas ir ļoti vērtīgs un izmantojams dokuments tā dēļ, kā tajās ierakstīti katra cilvēka svarīgākie notikumi viņa dzīvē: piedzimšana, laulība un miršana, kā arī iešana pie dievgalda un iesvētības. Līdz ar to baznīcu grāmatas sastāv no trim galvenajiem reģistriem.

Dzimušo un kristīto reģistri

Te ir norādīts bērna vārds un uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī piedzimšanas laiks. Tāpat tika pierakstīti bērna vecāku vārdi un uzvārdi, pie kādas konfesijas tie piederēja, nodarbošanos, sociālais stāvoklis, kā arī tas, vai bērns dzimis laulībā vai ārlaulībā.

Vēl tika pieminēti krustvecāku un garīdznieka, kurš kristīja bērnu, vārdi un uzvārdi.

Saderināto un laulāto reģistri

Šajos reģistros tika pierakstīti saderināto un laulāto vārdi un uzvārdi, to vecums, dzimšanas vieta un konfesija, saderināšanās un laulāšanas datums, kā arī sociālais stāvoklis, nodarbošanos un iepriekšējais ģimenes stāvoklis.

Tāpat te tika norādīti līgavaiņa un līgavas vecāku vārdi un uzvārdi, viņu sociālais stāvoklis un nodarbošanos, kā arī dzīvi viņi vai miruši. Vēl te varam lasīt ziņas par garīdznieku, kas laulājis.

Mirušo reģistri

Šajā reģistrā tika norādīts mirušā vārds un uzvārds, vecums, dzimšanas vieta, ģimenes stāvoklis, miršanas datums un vieta, nāves cēlonis, apglabāšanas datums, dažreiz arī pieminēta vieta.

Katoļu draudžu mirušo reģistros var būt arī ziņas par palikušo atraitni un bērniem.

Ev. luteraniskājās draudzēs eksistēja arī Iesvētīto saraksti.

Tajos tika ierakstīts iesvētīto personu vārds un uzvārds, dzimšanas vieta un laiks, iesvētīšanas datums un piezīmes par iesvētītā zināšanām reliģijā. Kā arī vecāku vārds un uzvārds, sociālais stāvoklis un nodarbošanos.

Latvijā baznīcu grāmatas ir pieejamas Latvijas Valsts Vēstures arhīvā. Te ir pieejamas baznīcu grāmatas no 16.gs. līdz 1905.gadam.

Tāpat Latvijas Valsts vēstures arhīvs piedāvā savu interneta projektu – „Raduraksti”, kas dod iespēju pētīt dzimtas vēsturi ne tikai atrodoties arhīva telpās, bet arī no mājām un pat dzīvojot citā valstī. Projekta ietvaros tiek ieskenētas un izvietotas internetā baznīcu grāmatas, dvēseļu revīzijas, kā arī citi dokumenti, kas ir nepieciešami dzimtas vēstures pētīšanai.

Igaunijas baznīcu grāmatas arī var pētīt internetā, projektā „Saaga”. Šis projekts noteikti varētu būt noderīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēta savas dzimtas vēsturi. Jo mūsu valstis izsenis biušas cieši saistītas un daudziem latviešiem dzimtas saknes var nākt arī no Igaunijas puses.

Seno baznīcas grāmatu pētīšana prasa zināmās iemaņas, jo tās ir rakstītas rokrakstos vācu, krievu un latviešu valodās (jaunākās). Tāpat arī jāzina senie vietu nosaukumi, veco valodu pareizrakstība, daži palīgvārdi un saīsinājumi. Strādājot ar senajiem tekstiem arī gadīsies, ka būs nesalasāmas vietas, ka pieraksti grāmatā būs ar kļūdām, vai, vieni un tie paši vārdi dažādos gados bija ierakstīti dažādi. Bet, neskatoties ne uz ko, baznīcu grāmatas dzimtas koka pētīšanā ir un paliks labākais informācijas avots, kas mums ir palīcis no iepriekšējiem gadsimtiem.

Lai dzimtas koka izpēte par noteiktu laikposmu un teritoriju būtu mērķtiecīgāka, par iedvesmojošu pamatu vēsturisko avotu izvēlē var kalpot „Latvijas Arhīvu” 2000. gada 3. numurā publicētais Aiovas štata universitātes profesora Andreja Plakana un Kalifornijas universitātes profesora Čārlza Vezerela raksts „Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte: Krievijas impērijas Baltijas guberņas 19. gadsimtā“.

Šajā publikācijā autori pievēršas uzvārdu došanai dzimtbūšanas atcelšanas periodā no 1817. līdz 1833. gadam Krievijas impērijas Baltijas guberņās - Kurzemē un Vidzemē, tāpēc raksts īpaši noder tiem, kuru dzimta cēlusies no šiem novadiem. Autoru izvēlētais galvenais piemērs ir Piņķu muižas dokumenti, tāpēc iespējams, ka pētnieki, kuru dzimtas koks sakņojas šajā apvidū, iegūs tiešu informāciju par savu dzimtu. Raksts ir ilustrēts ar Rīgas patrimonālapgabala 1874. gada un 19. gs. beigu-20. gs. sākuma karti, kā arī 1887. gada Piņķu muižas karti, dodot ieskatu tā laika administratīvi teritoriālajā dalījumā, un Piņķu muižas 1850. gada dvēseļu revīzijas dokumentu lapām, kas ļauj gūt priekšstatu par to, kā izskatās viens no svarīgākajiem dokumentiem, kurā balstīta daudzu dzimtas koku izpēte.

Vispirms autori raksturo situāciju 15. un 16. gs. izveidotajās Baltijas muižu saimniecībās, kurās dzimtzemniekiem bija tikai vārds un viņu dzimtas koks praktiski bija maznozīmīgs, jo līdz zemes reformām 19. gs. otrajā pusē viņiem likumīgi bija pieejams tikai viens ievērojams sabiedriskais stāvoklis – saimnieks, ko varēja mantot vecākais dēls, ja muižas īpašnieks, kura sabiedriskais stāvoklis bija ievērojami augstāks, nelēma citādi. Dzimta un lepnums par savu - parasti tēva – dzimtu varēja kaut ko nozīmēt, taču tam nevajadzēja precīzus ģenealoģiskos identifikatorus, piemēram, uzvārdus.

Turpinājumā autori aplūko 1819. gada Vidzemes zemnieku brīvlaišanas likuma pakāpenisko pilnveidi uzvārdu došanas jomā. Tas ir svarīgs temats, jo dzimtas koka pētīšana lielā mērā nozīmē informāciju par uzvārdiem. Kaut arī likuma papildinājumos ieteikts par uzvārdu izraudzīties savu māju nosaukumu, autori ar 1822. gada 11. novembra Gatartas pagasttiesas protokola, kurā uzskaitīti vienlaikus brīvlaišanu un jaunu uzvārdu saņēmušie vīrieši, piemēru parāda, ka nav dokumentāra pamatojuma, kādēļ dzimta izvēlējusies to vai citu uzvārdu. No 10 protokolā minētajām personām neviena uzvārdam neizvēlējās savu māju nosaukumu, turklāt četri vīrieši no Arešu mājām izvēlējās trīs dažādus uzvārdus.

Tālāk autori pievēršas Piņķu muižas dvēseļu revīzijas aktos gūstamajām ziņām par vietējiem vārdiem un uzvārdiem. Dzimtas koku izpēte īpaši veiksies, iepazīstoties ar 1850. gada dvēseļu revīzijas dokumentiem, jo tajos ir atzīmēti gan muižā dzīvojošo personu uzvārdi, gan kopš 1833. gada revīzijas notikušās pārmaiņas - mirušās, uz citurieni pārcēlušās un no citurienes ieradušās personas. Savukārt 1795., 1811. un 1816. gada revīziju dokumentos uzvārdi jau minēti brīvcilvēkiem - vācu tautības muižas amatpersonām, muižā strādājošajiem latviešu amatniekiem un zemniekiem, kas bija brīvlaisti pirms 1816.-1819. gada zemnieku likumiem.

Iegūto materiālu autori apkopojuši tabulās. Visizplatītāko vārdu tabula parāda, ka desmit visbiežāk sastopamie vārdi doti 90% minēto vīriešu. Savukārt uzvārdu izcelsmes tabulas, kas var tieši norādīt uz saknēs, no kurām cēlies noteiktas dzimtas koks, jo tajās iekļauti visi revīzijas aktos minētie uzvārdi, parāda, ka visiecienītākais avots, kur dzimta smēlās iedvesmu, bijusi lauku dzīve un daba, kam popularitātes ziņā seko vietvārdi, svešvārdi, profesijas un nodarbošanās, dubultie uzvārdi, tautības, īpašības un vārdi. Pēc brīvlaišanas vajadzēja uzturēt saikni ar pirmsreformas laiku, lai par personām būtu pieejami arī vecāki dokumenti, tāpēc atsevišķos gadījumos pagasttiesu dokumentos un baznīcas grāmatās atspoguļota tā laika amatpersonu veiktā dzimtas koku pētīšana.

Kopumā šis raksts paver ieskatu uzvārdu došanas problēmās un iedrošina nepamest iesākto darbu un izmantot informācijas avotus par senākiem laikposmiem, kad dzimtas koku izpēte nonākusi šajā stadijā.

Šeit var palīdzēt diezgan daudz dažādas programmas un sociālie tīkli, kuri specializējušies tieši ģenealoģijas, jeb dzimtas pētījumu vajadzībām.

Šajā rakstā īsi aprakstīsim mūsuprāt interesantākos ģenealoģijas sociālo tīklu projektus un vienu programmu:

-         Geni.com – mūsuprāt lietotājiem visērtākais no internetā pieejamajiem sociālo tīklu projektiem. Šis projekts pirmais sāka izmantot Flash tehnoloģiju dzimtas koka attēlošanai, kas ļauj to ļoti ērti aplūkot, papildināt, drukāt un nepieciešamības gadījumā arī labot. Bez tam Geni.com ļauj apkopot ne tikai atsevišķu personu individuālos notikumus un fotogrāfijas, bet ļauj arī apkopot informāciju par  notikumiem, kuros iesaistītas vairākas personas, kā piemēram kāzas, dzimšanas dienu svinēšanas un citi pasākumi. Šeit ir iespējams arī plānot jaunus pasākumus, izsūtot ielūgumus visam dzimtas kokam, vai atsevišķi izvēlētām personām.
Reģistrēšanās un Geni.com lietošana ir bez maksas, jāatzīmē, ka pamazām šeit sāk parādīties arī maksas pakalpojumi un tomēr, šeit bez maksas būs pieejamas galvenās dzimtas koku veidošanai un apkopošanai nepieciešamās funkcijas. Pavisam nesen Geni.com ir ieviesuši arī „sakritību” meklēšanu, kad tiek meklēta Jūsu dzimtas koka sakritība ar citiem dzimtas kokiem, tādejādi ļaujot atrast vēl neapzinātus radiniekus un apkopot dzimtas kokus.

-         Ancestry.com – viens no pirmajiem dzimtas koku sociālo tīklu projektiem, kurš ļauj veikt praktiski visas tās pašas darbības kā Geni.com. Šeit gan būs mūsuprāt ne tik veiksmīgi realizēta dzimtas koka parādīšana, kas apgrūtina darbu ar to. Ancestry.com ir pieejams 14 dienas bez maksas, pēc tam gan nāksies šķirties no 13 līdz 20 USD mēnesī.
Īpašs pakalpojums, ko Ancestry.com piedāvā ir DNS testu veikšana, kā rezultātā Jūs varat ar Ancestry.com palīdzību atrast savus ģenētiskos radiniekus.

-         MyHeritage.com – līdzīgi kā Geni.com arī šis portāls ir izmantojuši Flash tehnoloģiju, lai ērti parādītu dzimtas koku. Piedāvātās iespējas lielā mērā pārklājas ar Geni.com un Ancestry.com. Kā mīnuss jāmin tas, ka portāls ļauj ievadīt tikai „meitas” uzvārdu, kas, protams, nav tik ērti kā Geni.com.
Šeit gan ir viens interesants pakalpojums – „Senču meklētājs”, kurš bez maksas veiks Jūsu izvēlēto personu meklēšanu vairākos simtos internetā pieejamās datu bāzēs, kuras satur ģenealoģiska rakstura informāciju.
MyHeritage.com ir pieejams bez maksas, līdz Jūsu dzimtas koks būs izaudzis līdz 250 cilvēkiem, ja Jūsu kokā būs vairāk cilvēki, tad portāla pakalpojumi izmaksās 6.25 USD/mēnesī.

-         OneGreatFamily.com – šeit var meklēt savus iespējamos radiniekos. OneGreateFamily.com izanalizē katru ievadīto personu un meklē saistību starp dažādu personu ievadītajiem dzimtas kokiem. Viņu mērķis ir izveidot vienu kopēju dzimtas koku, kurā apvienot visus pasaules dzimtas kokus.
Pirmās 7 dienas ir bezmaksas, pēc tam izmaksas ir sākot no 5 USD mēnesī.

-         GEDCOM – šis ir apzīmējums standartam/formātam, kurā saglabāti faili ļauj pārnest informāciju no vienas ģenealoģijas programmas/portāla uz citu. Šo formātu atbalsta visi iepriekš minētie portāli. Tas nozīmē, ka, ja sāksiet lietot kādu no portāliem, bet tad kādu iemeslu dēļ gribēsiet pārnest informāciju uz citu portālu, tam bez problēmām vajadzētu izdoties.

-         Agelong tree – programma, kurā, to vispirms uzinstalējot uz sava datora, var veidot savu dzimtas koku. Izskatās, ka šī programma ir tikusi izveidota laikā, kad vēl nebija attīstījušies augstāk minētie portāli un tāpēc ap 2007. un 2008. gadu miju ir pārtraukta tās attīstīšana. Šī programma nav tik ērta kā piemēram portāli Geni.com vai MyHeritage.com, bet ieguvums no šīs programmas ir tāds, ka Jūs varat veidot savu dzimtas koku arī tad, ja Jums ikdienā nav pieejams internets.
Šo programmu var lietot bez maksas, līdz dzimtas koks sasniedz 40 cilvēkus. Ja rodas vajadzība kokam augt, tad jānopērk licence šai programmai, kas maksā 9.95 Ls.

Viens no vislielākajiem ieguvumiem lietojot šādus dzimtas koku (ģenealoģijas) portālus, būs iespēja dzimtas koka veidošanā aktīvi iesaistīt visus Jūsu radiniekus, jo, norādot viņu e-pastus, tie visi saņems uzaicinājumus reģistrēties portālos un reģistrējoties varēs aktīvi piedalīties kopējā dzimtas koka veidošanā.

Pārsvarā šādu informāciju var atrast, fiziski dodoties uz arhīviem un tur meklējot visos iespējamos formātos, sākot no mājas grāmatām un pagastu ruļļiem, un beidzot ar baznīcas grāmatām, avīžu rakstiem, kartēm, fotogrāfijām un citiem avotiem.

Daļu no informācijas var atrast arī ar interneta starpniecību. Šajā rakstā minēsim daļu no interesantākajiem, internetā pieejamajiem, dzimtas pētīšanai noderīgas informācijas avotiem.

Informācijas avoti:

-         Raduraksti – tiešsaistē izvietota Latvijas Valsts vēstures arhīvā pieejamā informācija, kas noderīga dzimtu vēstures, jeb ģenealoģijas pētījumiem. Šobrīd digitalizētas baznīcu grāmatas (dzimušo, kristīto, iesvētīto, saderināto, laulāto, mirušo reģistri) par laika posmu līdz 1905. gadam. Grāmatas ir atrodamas skanētu attēlu veidā – rokrakstā (latviski, vāciski un krieviski) un rakstībā, kas atšķiras no mūsdienu rakstības, tādējādi būs nepieciešamas zināšanas šajās valodās un rakstībās. Baznīcu grāmatas ir sakārtotas pēc konfesijas, apdzīvotās vietas (draudzes) un gada, lai šos materiālus varētu pilnvērtīgi izmantot, būs jāzina meklētās personas dzīvesvieta un dzīves laika posms.

-         Periodika.lv – Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts, kas piedāvā 40 laikrakstus un žurnālus no 1895. līdz 1957. gadam latviešu, vācu un krievu valodās – kopā vairāk nekā 45 000 numuru un 350 000 lappušu. Nākamo 2-3 gadu laikā bibliotēka plāno digitalizēt vēl vismaz 2 miljonus lappušu. Periodika.lv ir pieejama gan meklēšana rakstos, gan konkrētu izdevumu pārlūkošana skanētu attēlu un atpazīta teksta veidā, tādējādi atvieglojot informācijas atrašanu.

-         Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā ir pieejami arī citi digitalizētie materiāli:

o       Digitalizētie laikraksti – attēlu formātā skanēti laikraksti, kas nozīmē, ka, tāpat kā Raduraksti.lv, tajos nevar izmantot meklēšanas funkciju

o       Kartes, plakāti, kartiņas, fotogrāfijas, u.c.

-         Latvijas Valsts vēstures arhīvs piedāvā arī maksas pakalpojums „ģenealoģiskais pētījums” – http://www.arhivi.lv/index.php?&138. Šeit gan ir jārēķinās ar neprognozējamajām izmaksām par šo pakalpojumu, kā arī ar savdabīgo arhīva klientu apkalpošanas personāla attieksmi pret arhīva apmeklētājiem.

-         Footnote.com – kaut kas līdzīgs mūsu Raduraksti.lv – tikai ar informāciju no ASV, šis var būt noderīgs, ja Jūsu radinieki pirmskara vai kara laikā ir emigrējuši no Latvijas.

Šajā mājaslapā plānojam vākt informāciju, kas varētu būt noderīga cilvēkiem, kuriem arī interesē savas „saknes” un kuri vēlas tās pētīt.