Zvaniet +371 29334431

Baznīcu grāmatas

Dzimtas koka pētīšana parasti ietver sevī noteiktu dokumentu izpēti. Un viens no galvenajiem dzimtas vēstures pētīšanas avotiem ir baznīcu grāmatas. Tās ir kā atmiņu klades par katra konkrēta cilvēka dzīvi, kā arī pieeja mūsu genofondam.

Agrāk katra muiža un piederošie tai cilvēki obligāti ietilpa kādā no draudzēm. Bet katras konkrētas draudzes garīdzniekam bija pienākums rakstīt baznīcu grāmatās ziņas par visiem ļaudīm, kas piederēja draudzei. Līdz ar to baznīcu grāmatas bieži vien glāba vienīgo palikušo informāciju par tā laika cilvēkiem un viņu dzīvēm.

Tāpat no šīm grāmatām mēs varam uzzināt kādi vārdi cilvēkiem agrāk ir bijuši populāri, cik lielas bija ģimenes, kad ir radušās konkrētas mājas vai kapsētas, informāciju par mājām un muižām, kuru šodien vairs nav, un daudz ko citu.

Bet galvenokārt baznīcu grāmatas ir ļoti vērtīgs un izmantojams dokuments tā dēļ, kā tajās ierakstīti katra cilvēka svarīgākie notikumi viņa dzīvē: piedzimšana, laulība un miršana, kā arī iešana pie dievgalda un iesvētības. Līdz ar to baznīcu grāmatas sastāv no trim galvenajiem reģistriem.

Dzimušo un kristīto reģistri

Te ir norādīts bērna vārds un uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī piedzimšanas laiks. Tāpat tika pierakstīti bērna vecāku vārdi un uzvārdi, pie kādas konfesijas tie piederēja, nodarbošanos, sociālais stāvoklis, kā arī tas, vai bērns dzimis laulībā vai ārlaulībā.

Vēl tika pieminēti krustvecāku un garīdznieka, kurš kristīja bērnu, vārdi un uzvārdi.

Saderināto un laulāto reģistri

Šajos reģistros tika pierakstīti saderināto un laulāto vārdi un uzvārdi, to vecums, dzimšanas vieta un konfesija, saderināšanās un laulāšanas datums, kā arī sociālais stāvoklis, nodarbošanos un iepriekšējais ģimenes stāvoklis.

Tāpat te tika norādīti līgavaiņa un līgavas vecāku vārdi un uzvārdi, viņu sociālais stāvoklis un nodarbošanos, kā arī dzīvi viņi vai miruši. Vēl te varam lasīt ziņas par garīdznieku, kas laulājis.

Mirušo reģistri

Šajā reģistrā tika norādīts mirušā vārds un uzvārds, vecums, dzimšanas vieta, ģimenes stāvoklis, miršanas datums un vieta, nāves cēlonis, apglabāšanas datums, dažreiz arī pieminēta vieta.

Katoļu draudžu mirušo reģistros var būt arī ziņas par palikušo atraitni un bērniem.

Ev. luteraniskājās draudzēs eksistēja arī Iesvētīto saraksti.

Tajos tika ierakstīts iesvētīto personu vārds un uzvārds, dzimšanas vieta un laiks, iesvētīšanas datums un piezīmes par iesvētītā zināšanām reliģijā. Kā arī vecāku vārds un uzvārds, sociālais stāvoklis un nodarbošanos.

Latvijā baznīcu grāmatas ir pieejamas Latvijas Valsts Vēstures arhīvā. Te ir pieejamas baznīcu grāmatas no 16.gs. līdz 1905.gadam.

Tāpat Latvijas Valsts vēstures arhīvs piedāvā savu interneta projektu – „Raduraksti”, kas dod iespēju pētīt dzimtas vēsturi ne tikai atrodoties arhīva telpās, bet arī no mājām un pat dzīvojot citā valstī. Projekta ietvaros tiek ieskenētas un izvietotas internetā baznīcu grāmatas, dvēseļu revīzijas, kā arī citi dokumenti, kas ir nepieciešami dzimtas vēstures pētīšanai.

Igaunijas baznīcu grāmatas arī var pētīt internetā, projektā „Saaga”. Šis projekts noteikti varētu būt noderīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēta savas dzimtas vēsturi. Jo mūsu valstis izsenis biušas cieši saistītas un daudziem latviešiem dzimtas saknes var nākt arī no Igaunijas puses.

Seno baznīcas grāmatu pētīšana prasa zināmās iemaņas, jo tās ir rakstītas rokrakstos vācu, krievu un latviešu valodās (jaunākās). Tāpat arī jāzina senie vietu nosaukumi, veco valodu pareizrakstība, daži palīgvārdi un saīsinājumi. Strādājot ar senajiem tekstiem arī gadīsies, ka būs nesalasāmas vietas, ka pieraksti grāmatā būs ar kļūdām, vai, vieni un tie paši vārdi dažādos gados bija ierakstīti dažādi. Bet, neskatoties ne uz ko, baznīcu grāmatas dzimtas koka pētīšanā ir un paliks labākais informācijas avots, kas mums ir palīcis no iepriekšējiem gadsimtiem.

4 Comments

simonaNovember 24th, 2014 at 19:33

Mana māte Gvida Bērzkalne dzimusi 1941. gada 4. maijā Rīgā, mirusi 1978.gada 26. novembris Rīgā. No 1969.g. zināms, ka dzīvojusi Rīgā Birznieka Upīša ielā 20. dzīvoklis 24. 1961. gadā beigusi Rīgas 42 vidusskolu.

Vēlētos zināt viņas vecāku Mātes ,Tēva vārdus vai Gvida ir bijis vienīgais bērns , vai vecmammai ir kāda māsa vai brālis.vai vecmamma ir bijusi precējusies, izsūtīta.vecmamma dzīvoja apmēram līdz 1981. gadam.

AlīnaSeptember 3rd, 2015 at 11:24

Cien. Simona, ar šo jautājumu Jums vislabāk griezties Latvijas Valsts Vēstures arhīvā, uzrakstot iesniegumu par Jūs interesējošajiem faktiem.

lailaDecember 1st, 2016 at 18:06

sveiki ka sazinaties ar VEstures arhivu?

AlīnaDecember 1st, 2016 at 18:48

Latvijas Valsts vēstures arhīva kontaktinformācija

Adrese: Slokas iela 16, Rīga, LV-1048
Tālruņi
konsultācijām: 67613118
sekretāre: 67612406
E-pasts: vestures.arhivs@arhivi.gov.lv

Leave a comment

Your comment